Ceļš uz mājām
Ceļš uz mājām Zemes dzīvē un Dvēseļu pasaulē.
Pateicībā par to, ka ir mājas, ka esam dzīvi, šeit un tagad. Spējam redzēt, dzirdēt, just.
Atbraucu mājās, izkāpju no auto un pārsteigumā iesaucos balsī...
Tas absolūtais klusums un skaistums naksnīgajās debesīs.
Un zvaigzne krīt, un klusi noslīd lejā
Bez Gaismas nepaliekam, sākas jaunā deja!
Klust zvaigznāji un debessjums san klusi...
Pār mani, debesīs, ir zvaigzne piedzimusi.
Visuma Radītāj, palīdzi man arī turpmāk.
Pateicībā - par ceļu, par zvaigznēm, par mīļajiem te un tālumā, par visu, kas notiek ar mani!
Un ir otras mājas, vai nē... patiesībā - vienīgās šobrīd, viss plūst un mainās...
Tas Piena ceļš, par mājām ko mēs saucam
Tas zvaigžņu spiets, kas pretī Zemei traucas.
Tās manas mājas, kurās atgriezīšos,
Kad zvaigzne, piedzimusī, pār mani nolaidīsies...
Ļoti spēcīgi, izjūtot enerģijas plūsmu, kas nāk no debesīm.
Šodien dzirdēju dziesmu, ko izpilda Dons... par Piena ceļu, mājām... kļūst silti, kad apzinies, ka Tava dvēsele ir nemirstīga Apziņa un reizē Tukšums, kas izšķīst balti zeltaini mirdzošā Gaismā.
Un dvēsele gavilē, kad nonāk mājās.
Un tās bailes, kas te, uz Zemes nonākot, jāpiedzīvo, ko es darīšu, kas būšu... sajūta, ka mani kāds ir atsūtījis te, bet bailes vaicāt, kas viņš ir, kāpēc... Tās rodas prāta ilūzijās. Ar šīm bailēm Tu ņemies un saproti, ka tās ir tāpēc, ka Tu nezini atbildes! Tikai tāpēc Tu baidies... vai visam ir atbildes, nav ne jausmas, jo, kamēr ir jautājumi, tikmēr ir vērts tās meklēt...
Apzināšanās, ka Tu tici visam, kas notiek un zini, ka Tavās īstajās mājās, Dvēseļu pasaulē, Tevi bezgala mīl un nav jābaidās ne no kā. Saproti, ja netici tam, kas notiek, nezini, ka TĀ VAR notikt, tad ir bailes par visu - par materiālo, par darbu, par dzīvošanu, par visu!
Tas ir tas iekšējais spēks, kas vada Tevi. Mīlestība un Gaisma nāk pār Tevi, tā ir paļaušanās, ka tā mazā dvēseles daļiņa, kas ir palikusi augšā, tā Tevi sargā un palīdz, tas ir Tavs Augstākais ES, Tavs Radītājs, Tavs spēks un nespēks, Tava realitāte un ilūzija, Tava ceļa rādītājs un Radītājs. Apzinies sevi!
Tikai palūdz, pateicies par to, kas Tev ir un Tu saņemsi reālu spēku, zināšanas un padomu. Tu satiksi cilvēkus, izlasīsi kādu nejauši atrastu rindkopu kādā grāmatā, dzirdēsi teikumu vai, vienkārši, sajutīsi, ka Dvēselīte skrāpējas, ka sirds nesaprotas ar prātu, ka Tevī nav harmonijas un pieņemšanas, pazūd iekšējais miers, jo Tavā ceļā ir pagrieziens, piebremzē! Sajūti! Satausti! Saredzi!
Tas ir process, ko izprotot, mēs pārstājam baidīties dzīvot, JUST SEVI SEVĪ.
Uzdod sev jautājumu: "Vai es TICU, ka ir Dievs? Vai es ZINU, ka ir Dievs?" Atbildi to sev!
Un vēl, vai Tu vari paļauties uz savām zināšanām vai uz citu viedokļiem? Citu viedokļi nav Tavs ceļš. Zināšanas ir jāgūst katram pašam savas, jo tas ietekmēs Tavu Zemes dzīvi un Tavu pieredzi, ko aiznesīsi pēc savas nāvītes Radītājam, savam Augstākajam Es, saviem Dvēseļu mājas Garīgajiem Skolotājiem.
Tikai tad, kad to zini, tad izmainās Tava dzīve, izmainās Tava domāšana. Tu paliec citādāks, nekā esi šodien. Tu spēj apzināties mirkli, cik svarīgi ir būt "šeit un tagad", ar katru Zemes iemiesojuma šūnu Tu radi Savu Realitāti, lai veidotu kopējo.
Lai Dvēseļu mājā varētu līksmoties, dejot un dziedāt par padarīto, mūsu Dvēseles iet ļoti strauju attīstības ceļu. Vienas dzīves laikā mēs izdzīvojam vairākas dzīves, gūstam vairākas pieredzes.
Mēs esam atbildīgi par to, kāds ir mūsu ceļš, kā mēs augam savā dzīves ceļā.
Ticiet man, tās dzīves, kuras nodzīvotas bez emocijām, rutīnā un plūsmā, tās nav vērts atcerēties, jo tur nav nekā... nav vērts iet ceļu, ja nav paša ceļa, jo nav atmiņu par noieto! Tu vari pavaicāt Radītājam, lai parāda Tev šādu dzīvi, ko nodzīvoji, varbūt, neskaitāmas reizes. Vai Tev tāds dzīves ceļš patiks? Vai gribēsi to atcerēties vēl un vēl? Vai no tādas dzīves vēlēsies pasmelties spēku, sajūtas, emocijas, "dzīves garšu"? Vienkārši, sajūti, vai to gribi?
Es novēlu visiem šo laiku sev, lai gūtu zināšanas, pieredzi un novēlu spēku, dzīvot šeit un tagad, apzināti, katru mirkli!
Katrs ceļojums ir ceļojuma vērts, tas ir Tavs ceļš! Esi vērīgs, kā tas tiek noiets... vai esi piepildījis savu dzīves uzdevumu?
P.S. Gleznu autore ir Ilze Gailuma, šajā iemiesojumā mana meita.
Dažu vārsmu rindas rakstīju es pati, savā šā brīža iemiesojumā, debesu iespaidā.
Gāju, gāju garu ceļu